Ūdens augiem
Visi dzīvie organismi satur 70% – 90% ūdens un tas nodrošina dzīvības pastāvēšanu:
Labi der lietus ūdens, ūdens no dīķa un citām ūdens tilptnēm.
Kad dārzā par maz krāsu
Dārzā krāsas var iestādīt, cik lieliski.
Dažādu toņu zaļās, zilās un pat dzeltenās krāsās ziemā dārzu var rotāt priedes.
Pēdējos gados priedes paliek ar vien iecienītākas dārzu īpašnieku vidū. Tās ir ieņēmušas vietu arī manā sirdī, tāpēc padalīšos ar dažām ievērības cienīgām kalnu priedes un melnās priedes šķirnēm.
Priedes (Lat. Pinus) ir koki
un krūmi, vēja izturīgi. Vislabāk patīk augt pietiekami irdenās smilts augsnēs,
nav ieteicams pārmēslot. Saulmīļi. Ieteicamais pH – 5,5-7,0.
Piemājas dārzos biežāk sastopamas ir kalnu priedes (Lat. Pinus mugo),
tās ir iemīļotas sava kompaktā izmēra dēļ.
Kalnu priedes šķirne “Benjamin” ar izteikti mazu, kompaktu izmēru, augstumā
sasniedz vien 0.2-0.3 m, platumā 0.3-0.5 m, skujas tumši zaļas, īsas, blīvas;
Kalnu priedes šķirne “Golden Glow”, vidēja izmērā, augstums 1.3-1.5 m, vainags
konisks, augšup vērsts, skujas visu gadu dzeltenas;
Kalnu priedes šķirne “Mini Mops” maza izmēra, augstums 0.3-0.5 m, platums
0.5-0.8m, vainags spilvenveida, skujas tumši zaļas, īsas, blīvas;
Kalnu priedes šķirne “Varella” izteiktas pundurformas augstumā 0.3-0.6 m,
platums 0.3-0.5 m, skujas tumši zaļas, garas. Skaista un interesanta šķirne.
Kalnu priedes šķirne “Wintergold”, augstumā 0.6-0.8 m, platumā 1-1.2 m, skujas
ziemā izteikti koši dzeltenas, vasarā dzeltenas, aug vidēji 10 cm gadā;
Melnā priede (Lat. Pinus nigra) ļoti skaistas ar garām skujām, labi
aug kaļķainās augsnēs.
Melnās priedes šķirne “Globosa” augstums 1.2-1.5 m, platums 1.2-1.5 m, vainags
lodveida, skujas zaļas, garas;
Melnās priedes šķirne “Green Tower” augstums 1.8-2m, platums 0.5-0.6m, vainags
kolonveida, skujas tumši zaļas, spīdīgas, lēnaudzīga;
Melnās priedes šķirne “Nana” augstums 0.8-1m, platums 1m, vainags plašs,
kompakts, skujas tumši zaļas, garas. Apstādījumos izskatās ļoti labi.
Zaļmēslojumam izmantojamie augi, to iedarbība
Ko iegūstam audzējot zaļmēslojumu? Ekoloģiski tīru pārtiku, vismaz savā mazdārziņā. Barības vielām bagātu, veselu augsni un ar laiku arī vidi apkārt. Atjaunojam dabas vienotību.
Zaļmēslojumu
nedrīgst sēt līdz un pēc radnieciskām kultūraugiem - tas ir tāpat, kā ievērojot
augseku. Vienā laukā vairākus gadus pēc kārtas audzējot radniecīgus augus,
savairojas viena veida patogēni. Ir
jāplāno – ko pēc esošās kultūras plānojam sēt nākamajā gadā, un kurš starpaugs -
zaļmēslojums palīdzēs sagatavot augsni nākamam gadam.
Vairāk
izmantojamās dzimtas |
|
Tauriņziežu
(pākšaugu) |
Āboliņš,
baltais amoliņš, lupīna, lucerna, zirņi, pupas u.c. |
Krustzieži (kāpostu) |
Sinepes,
rapsis un eļļas rutki, Savojas
(virziņkāposti) galviņkāposti, ziedkāposti, brokoļi, Briseles kāposti,
Pekinas un Ķīnas kāposti, kolrābji, kāļi un rāceņi, redīsi, zemā samtene u.c. |
Graudzāles |
Rudzi, kvieši, mieži, auzas, kukurūza. |
Čemurziežu |
Burkāni. dilles, pētersilis, ķimenes,
koriandrs, podagras gārsa, latvānis
u.c. |
Sūreņu dzimta |
Griķi |
Ūdenslapju dzimta |
Facēlija (plaši izmantojas, kā
mednesis) |
Rudzi - sakņu izdalījumi dezinficē augsni un
ierobežo vairāku patogēno mikroorganismu sugu (tostarp krustziežu augoņu
ierosinātāju) attīstību, nomāc nezāles, dziļā sakņu sistēma labi izceļ barības
vielas ja tiek uzrušināta augsnes virskārta ne dziļāk par 10-15 cm vai tiek
frēzēta. Bet ir jāņem vērā- rudzos
pārziemo un nākamgad savairojas kailgliemeži,
uz saknēm mīl mieloties drātstārpi.
Griķi - tie nav radniecīgi daudziem no
tradicionāli audzētajiem kultūraugiem. Ir pieticīgi, siltumā diezgan ātri
attīstās, to saknes spēj piekļūt grūtāk šķīstošajiem savienojumiem. Tiek
ieteikts griķus zaļmēslojumam sēt
vasarā, lai pēc 6–8 nedēļām, kad augi izveidojuši pamatīgu masu un nomākuši
nezāles, varētu sagatavot augsni. Labi izmantot ziemāju sējai. Svarīgi ir
neļaut griķiem izveidot sēklas.
Facēlija – piesaista bites (mednesis), uztur fosforu , kāliju. Aizkavē nezāles, patogēno sēnīšu
attīstību. Balansē zemes skābumu. Tāpat kā griķiem- nav radniecīgs daudziem no tradicionāli audzētajiem
kultūraugiem, tātad var izmantot nesekojot augsekas principiem. Labs priekšaugs
krustziežiem.
Puiņas, zirņi - pupu augi dod lielu zaļo masu, pašos pākšaugos ir daudz proteīna, no kura pēc mineralizācijas
atbrīvojas slāpeklis. Saknes uzirdina augsni. Labi nosedz augsnes virskārtu ar
lapām tā nomācot nezāles, kā arī novēršot augsnes sablīvēšanos un izžūšanu. Audzēšanas periods ir visai īss, ap
sešām nedēļām, tātad vēl var pagūt izaudzēt un novākt ražu. Mazdārziņos bieži
nav vietas dot tik lielas platības šai dzimtai, bet to var risināt organizējot
jauktos stādījumus (skat iepriekšējo tēmu ŠEIT)
Lupīnas - ļoti tuvs
trūdēšanas laikā kūtsmēslojumam, pēc mineralizācijas
atbrīvojas slāpeklis. Veido lielu zaļo masu. Plašāk izmanto viengadīgās lupīnas: dzeltenā,
šaurlapu un baltā lupīna. Zaļmēslojumam var audzēt arī daudzgadīgo lupīnu. Spēcīgi
attīstīta sakņu sistēma- līdz 2 m. Visīsākais veģetācijas periods ir šaurlapu
lupīnai, garāks - dzeltenajai, visgarākais - baltajai lupīnai. Pirmo reizi
pļauj ziedēšanas laikā, bet otro reizi - pirms sala iestāšanās.
Agrīnais sarkanais āboliņš – tam ir liela nozīme trūdvielu satura palielināšanā augsnē. Zaļmēslojumam izmanto agrīno āboliņu. Ir labākie priekšaugi ziemāju un vasarāju labībām, rušināmaugiem un liniem. Piesaita bites (mednesis), aizsargā no kodēm, irdina augsni. Labs maisījumos ar viengadīgo aireni. Jauki iesēt ābeļu dārzā.
Eļļas
rutki - plaši
izmanto augsnes dezinfekcijai, tā dēvētajai biofumigācijai. Ierobežo biešu cistu nematodi, bet, sējot pēc 1. augusta,
efekts ir zems, jo nemīl salu un
apstājas attīstībā. Laikus iesēti eļļas
rutki veido līdz 8 t/ha sausnas un labi piesaista augsnes slāpekli. Zaļā masa ir bagāta ar slāpekli, kas
uzkrājas augu atliekās, tādējādi nenotiek barības vielu izskalošanās.
Baltās sinepes - uztur fosforu ,
kāliju, sēru. Ir labs augsnes dezinfekcijai, apkaro nematodes, atbaida
drātstārpu, kolorādo vaboli (pēc kartupeļu stādu izdīkšanas sēj klāt vai lauka
malās un rinstarpēs). Kā starpkultūra labi mazina labību monokultūru negatīvo ietekmi. Labs pēcaugs augustā novāktām kultūrām, jo
zaļmēslojumam var sēt līdz septembra sākumam- izturīgs pret salnām. Bet ir jāņem vērā -tās slikti aug blīvās, smagās, mitrās māla augsnēs. Tomēr
kāpostaugus audzē teju katrā mazdārziņā, bet, ja zeme ir piesārņota ar
krustziežu sakņu augoņiem, eļļas rutku un sinepju zaļmēslojums nav ieteicams.
Samtenes - izmanto pret sakņu pangu nematodi. Visefektīvākās ir zemās
šķirnes- efekts saglabājas vairākus
gadus. Citas samteņu sugas uzlabo augsnes struktūru, bet pret nematodēm ir
mazefektīvas. Sakņu pangu nematodes uz samtenēm nevairojas, savukārt intensīvi
vairojas Trichodorus sugu nematodes. Neļauj vairoties drātstārpam. Atbiedē kāpostu balteni un tam līdzīgos. Bet
jāņem vērā- gliemežiem ļoti garšo samtenes, bet savukāt tie nepacieš pētersīļi
un seleriju. Tāds savienojums dod iespēju veidot jaukas jauktā stādījuma dobes.
Lielākais vēlamais rezultāts no zaļmēslojuma ir sākoties
trūdēšanas procesiem, jo tad izdalās vairākas ķīmiskās vielas, kuras iznīcina
slimību ierosinātājus un pat nematodes. Tādēļ nopļaujot zaļo masu nav ieteicams
nest prom no dobes vai lauka. Augi attīra augsni arī tad, ja tos vienkārši
atstāj augsnē kā mulču un trūdēšana
norisinās mazāk intensīvi vairāku mēnešu laikā. Mazdārziņā dobi rudenī var
apsegt ar plēvi. Trūdēšanas laikā
augsnes temperatūra zem plēves parasti paaugstinās un tādējādi tiek iznīcināta
daļa nezāļu sēklu.
Mazdārziņos augsnes uzlabošanai zaļmēslojuma lomu var sniegt arī kultūraugi savienoti vienā dobē. Kā iepriekš tika minēts pie samtenēm - gliemežiem ļoti garšo samtenes, bet savukāt tie nepacieš pētersīļi un seleriju. Tad kādēļ visas šīs 3-4 kultūras nesavienotu vienā skaistā dobē. Bet par to citreiz.
Skaties arī iepriekšējo tēmu - Zaļmēslojums, tā nozīme - ŠEIT
Zaļmēslojums, tā nozīme
Lūkojoties pļavā, meža ielokā vai jebkurā
cilvēka neskārtā stūrītī nekad, nekad
neredzēsiet pliku zemi. Plika zeme ir kā brūce zemes virsmā, kā koks bez mizas.
Šo brūci daba cenšas ātrāk dziedināt, lai pasargātu no karstās saules
apdegumiem, vējiem, kas izkaltē augsni un nokauj mazos zemes „strādniekus”-
mikroorganismus un citus vērtīgos dabas, zemes palīgus. Daba pati par sevi ir organiska un sevis
dziedinoša.
Cilvēks, iejaucoties ar savām zemkopības metodēm, šajā gadu tūkstošiem veidotā dabas
vienotībā, visbiežāk nodara zemei un dabai pāri, jaucot šo organisko vidi. Pēc
daudzu gadu garumā intensīvi izmantotās aramzemes augsne paliek nelietojama,
neauglīga. Var izmantot, cik un kādus minerālmēslojumus gribi- ražu iegūt ir arvien
grūtāk. Rodas nepieciešamība art dziļāk, mēslot vairāk un strādāt smagāk.
Varbūt tomēr ir daudz lietderīgāk apstāties savos centienos un palūkoties uz
daudz pieredzējušāku zemkopi- dabu? Situāciju var uzlabot pati daba, ļaujot
augiem pašiem izveidot tik nepieciešamo atveseļošanās procesu zemei. Mūsu
spēkos ir viņai palīdzēt to veikt ātrāk, izmantojot tieši zaļmēslojumus un
pielīdzinot kopšanu dabā noskatītajiem principiem.
Šo zemes atveseļošanās
principu pasaulē izmanto jau sen. Āzijā (Indija, Ķīna) zaļmēslojuma zemkopības
metodes pielietoja pirms diviem tūkstošiem gadu. Senajā Divupes kultūrā (Šumera, Asīrija un Babilonija, Roma) lauksaimniekiem
arī bija zināmi šie paņēmieni.
Zaļmēslojums ir augi, kurus
audzē augsnes uzlabošanai, apturot augsnes sablīvēšanos, kā arī palīdzot
kultūraugiem uzņemt no zemes dziļākajām dzīlēm papildus barības elementus. Zaļmēslojums spēj augsnei dot tik pat daudz trūdvielu,
cik 3kg zaļās masas aizstāj 1 – 1,5 kg
kūtsmēslu.
· Augu
saknes ir viens no augsnes irdinātājiem,
bagātinot to ar slāpekli ar
fosforu, kāliju un kalciju. Paša zaļmēslojuma saskņu sistēma (it īpaši tauriņziežu) uzņem
no dziļākajām zemes
dzīlēs esošās barības vielas. Tādejādi darot tās pieejamas augiem ar zemāku
sakņu sistēmu.
· Augu
saknēm sadaloties tiek radīta labvēlīga vide daudziem
derīgiem mikroorganismiem un sliekām. Tā
veidojot humusu, uzlabojot augsnes
struktūru un palielinot tās spēju saglabāt
tik nepieciešamo mitrumu. Organiskās vielas un humuss parasti iet
zudumā, kad tiek apstrādāta augsne ar minerālmēslojumiem un novākta raža.
· Augu
lapas piesedz zemi, pasargājot
to no erozijas, saules apdegumiem.
· Ierobežo kaitnieku daudzumu augsnē un uz augiem, tādas kā nematodes, drātstārpus, Kolorado vaboles un spēj strādāt kā biofumigācijas līdzekļi, jo katrai kultūrai piemīt savas īpašās īpašības.
Daudzos mazdārziņos, ilgstoši lietojot
kūtsmēslu, zem augsnes virskārtas izveidojas biezs, trekns, glums māla slānis,
kas nelaiž cauri ne ūdeni, ne augu saknes (tas notiek gaisa trūkuma dēļ).
Prakse rāda, ka pēc zaļmēslojuma pielietošanas, šo augu zaļās masas
iestrādāšanas augsnē, palielinās kultūraugu raža. Zaļmēslojumam lielās saimniecībās visvairāk audzē
tauriņziežus: āboliņus, vīķus, zirņus, pupas, mazāk zināmās lupīnas un
seradellu, kā arī citas pākšaugu dzimtas.
Mazdārziņos biežāk sastopamas ir auzas, sinepes,
eļļas rutks, griķi, rudzi un facēlija.
Brīnumainās kumelītes
Kumelītes ir ārstniecības augs un veselības uzlabotājs cilvēkam. Kumelītei piemīt pretiekaisuma, pretmikrobu, spazmu mazinoša un pretsāpju iedarbība, tai ir arī maigs, nomierinošs efekts, labi palīdz pret bezmiegu. Kumelīti iesaka lietot arī galvassāpju un migrēnas gadījumos. Un šo ārstniecības augu ārīgi lieto kosmētikā, ādas attīrīšanā un dezinfekcijā, to pievieno nomierinošām vannām, un ar kumelīšu tēju skalo gaišus matus.
Bet ko kumelītes labu dara augiem?
Kumelīšu tēju, novārījumu lieto arī augiem, izsmidzina uz stādiem. Tas iznīcina dažādus patogēnus un sēnīšu infekcijas, kas nogalina vai vājina stādus.
Kumelīte ir arī labs "biedrs" jauktajos stādījumos, jo tai piemīt dabīgas antibakteriālas un pret sēnīšu īpašības. Tā palīdz augiem, kas ir tendēti uz sēnīšu, pelējumu, puves un citām slimībām. Pie tam, citiem augiem kumelītes uzlabo garšas īpašības!
Kumelīte jauktajos stādījumos ir labs "biedrs":
Dārzeņiem | brokoļi, briseles kāposti, gurķi, kāposti, pupiņas, sīpoli, ziedkāposti |
Krūmiem | ceriņi, fizokarpi, grimoņi, rozes |
Puķēm | astilbes, flokši, gaiļpieši, lauvmutītes, lakači, petūnijas, pūkainā rudbekija, sirdspuķu izskatīgā - lauztā sirds |
Kumelīšu ziedu pareiza ievākšana.
Kumelītei ievāc ziedu kurvīšus bez kātiņiem (vai arī atstājot līdz 3 cm garus kātiņus) sausā laikā, kad tie ir pilnziedā, t.i, kad mēlziedi nav noliekušies un stāv horizontāli. Ziedus var ievākt ik pēc 1-2 nedēļām auga ziedēšanas laikā, t.i., no maija līdz pat rudenim. Kumelītes ziedkurvīšus žāvē nekavējoties, izklājot uz papīra vai cita tīra paklāja, ēnainā vietā vai labi vēdināmā telpā. Noteikti nedrīkst žāvēt saulē, jo saules staru ietekmē ziedi zaudēs krāsu un dažas vērtīgas vielas - glikozīdus, ēteriskās eļļas. Žāvējot ziediņus var pārcilāt, apmaisīt pašā kaltēšanas sākumā, pēc tam gan to darīt nevajadzētu, lai ziedi saglabātu savu formu. Var žāvēt arī kaltēs 40 grādu temperatūrā.
Daļēja informācija tulkota no: www.gardeningknowhow.com
Dārzs puķu podos
Noteikti daudziem gribētos svaigus zaļumus viena soļa attālumā no virtuves. Te tikai vajadzīga maza uzņēmība un iespēja dekoratīvajiem ziediem klāt pievienot kaut ko vērtīgu arī savai veselībai. Piemēram, Japānā, kur zeme ir lielā vērtībā, cilvēki ir iemācījušies puķu podos audzēt kokus, kur nu vēl dārzeņus. Audzēt šos labumus puķu podos, kurus var izvietot arī uz skaisti ieklāta bruģa pie ēkas sienas vai uz palodzes ir vienkāršāk par vienkāršu.
Lai puķu podos izaudzētu, ko lielāku un nopietnāku par baziliku, dillēm un citiem garšaugiem ir jāievēro vēlamo augu prasības:
Augsnes izvēle – vēlams ik pa laikam to mēslot, jo traukos jaunas barības vielas neveidojas, kā tas ir dārzā. Augsni var iegādāties gan veikalā (tikai jāpievērš uzmanība,ka veikalos pārsvarā tirgo kūdru), gan izmantot sava dārza melnzemi. Pievērsiet uzmanību arī auga vēlamajai augsnes reakcijai. Augsnes reakcija ir augsnes šķīduma skābuma un bāziskuma pakāpe. To izsaka ar pH skaitli-jo tas mazāks, jo augsne skābāka.
Tilpne, kurā sēsim un stādīsim – ar atverēm ūdens notecei. Svarīgi nodrošināt drenāžu (trauka apakšā ievietojot oļus, keramzītu vai izvēlēties speciālos podus, ir dažādas iespējas), lai būtu gaisa piekļuve saknēm un liekais mitrums izvadītos no tilpnes.
Laistīšana – vairums stādu mitrumu uzņem no sakņu galiem, tāpēc ieteicams ūdeni papildināt trauka paliktnī. Ir kultūras, kurām nepieciešama papildus lapu mitrināšana.
Sēja un apkopes prasības – augsni vēlams ik pa laikam uzrušināt, lai neveido blīvu virskārtu (bet uzrušināt drīkst tiešām tikai augsnes virskārtu!!).
Baziliks | Augsne –
irdena, trūdvielām bagāta (komposta, bio humusa piemaisījumu). Tilpne – ne mazāka kā 1,5l. Baziliks veido spēcīgu, plašu sakņu sistēmu. Laistīšana – līdz pirmajiem dzinumiem ik pēc dienas, pēc dēstu uzdīgšanas vēlams regulāri - reizi dienā. Tomēr, ja arī esat piemirsuši un redzat nokārušās bazilika galviņas, nesaskumstat. Bagātīgi aplejat un redzēsiet, cik ātri tas atkopsies. Sēja – sēklas sēj augsnē 1 -1,5cm. Dziļumā, iepriekš zemi samitrinot. Visērtāk to darīt ar pulverizātoru. Baziliks ir gaismu mīlošs augs, vēlamies dienas gaismas ilgums 15 -17 stundas diennaktī. Tātad agrā pavasarī un ziemā ir vēlams papildus apgaismojums. Neaizmirstam – bazilikam, aplaužot galotni, sāk veidoties jaunas pazares, un stāds aug plašumā. |
· Temperatūra 22 - 24 °С · Līdz ražai - 50-55 dienas. |
Burkāni | Augsne – labi
aug vidēji auglīgās augsnēs, optimālā augsnes reakcija - pH
5.8-7. Tilpne – kastes, podi vai vienkārši apgrieztas, tumšas plastmasas pudeles. Augstums būs atkarīgs no izvēlētās šķirnes. Vēlams izvēlēties agrās šķirnes ar īsu sakni. Laistīšana – vēlams uzturēt mēreni mitru augsni. Ja augsne par mitru, sakne sāks pūt. Ik pa laikam piebaro ar mēslojumu. Sēja – sēklas sēj augsnē ap 0,5cm dziļumā. Pēc izdīgšanas tos retina atstājot starp dīgļiem 2cm. Jaunie dzinumi siltos apstākļos un zem atklātiem saules stariem visas dienas garumā var sadegt. |
· Ieteicamās šķirnes –
„Pariser Markt 4” · Temperatūra 15-25 °С · Līdz ražai - vidēji 70 dienas. |
Dilles | Augsne –
irdena, trūdvielām bagāta. Tilpne – ne mazāka kā 1,5l. Laistīšana – mitruma prasīgs augs, papildus vēlams apsmidzināt lapas ar pulverizātoru. Sēja – sēklas sēj augsnē ne mazāk kā 2,5-3cm dziļumā. Aukstuma izturīgs. Sabiezinātos sējumos slikti veido zarojumu, tāpēc starp stādiem atstāj 5cm atstarpes. Gaismu prasīgs augs. Vēlamies dienas gaismas ilgums 12 stundas diennaktī. Neaizmirstam- ja vēlamies, lai raža ir pastāvīga, to sējam ik pēc 2-3 nedēļām. |
· Ieteicamas ir krūmveida
šķirnes. · Temperatūra 14-16 °С · Līdz ražai - 45-50 dienas. |
Jauktie stādījumi
Augu aromāts, fitoncīdi un
to gaisā un augsnē izdalītās vielas bieži vien palīdz blakus esošajiem augiem.
Kaitēkļi augus atrod pēc to izdalītā aromāta. Arī patogēnās sēnes, kas izraisa
augu slimības, attīstās tikai noteiktam saimniekaugam raksturīgā vidē. Kombinējot
augus jauktos stādījumos, tie kļūst kaitēkļiem grūtāk atpazīstami, mainās tiem
raksturīgais aromāts un garša. Arī slimības attīstās mazāk, ja blakus esošie
augi izdala fitoncīdus, kas nomāc patogēno baktēriju un sēņu augšanu. Līdzās
augdami, kultūraugi var papildināt un uzlabot arī viens otra garšu un aromātu.
Augs | Vēlamie augi | Nevēlamie augi |
Baziliks | Raudene, pipari, tomāti,salvija, timiāns | |
Brokoļi | Pupiņas, burkāni, maurloki,gurķi, dilles, ķiploks, salāti, kreses, sīpoli, rozmarīns, salvija, spināti, timiāns, raudene* | Pipari, paprika, kabači, zemenes, tomāti |
Burkāni | Pupiņas, brokoļi, ziedkāposti, maurloki, puravi, salāti, rozmarīns, zirņi, paprika, salvija, timiāns, tomāti, tomāti** | Dilles |
Dilles | Brokoļi, ziedkāposti, kukurūza,gurķi, salāti, salvija, timiāns | Burkāni, tomāti |
Gurķi | Brokoļi, pupiņas, ziedkāposti, kukurūza, dilles, salāti, kreses,sīpoli, tomāti, timiāns | Salvija, kartupeļi |
Kabači | Kukurūza, salāti, zirņi, paprika, salvija, timiāns, samtenes*, kreses* | Brokoļi, ziedkāposti |
Koriandrs | Timiāns, salvija, spināti* | |
Kreses | Brokoļi, ziedkāposti, gurķi, tomāti, salvija, timiāns, kabači* | |
Kukurūza | Dilles, pētersīļi, pupiņas, zirņi, gurķi, kabači, saulespuķes, salvija, timiāns | Tomāti |
Ķiploki | Brokoļi, ziedkāposti, salāti, rozes, zemenes, tomāti, timiāns, salvija | Pupiņas, zirņi |
Maurloki | Brokoļi, ziedkāposti, burkāni, pētersīļi, tomāti | Pupiņas, zirņi |
Paprika | Baziliks, burkāni, gurķi, raudene, pētersīļi, zirņi, rozmarīns,tomāti, salvija, timiāns | Brokoļi, fenhelis, pupiņas, kolrābis, ziedkāposti |
Pētersīļi | Burkāni, maurloki, kukurūza, sīpoli, paprika,rozes, tomāti, zirņi | |
Puravi | Burkāni, sīpoli, spināti, salvija, timiāns | Pupiņas, zirņi |
Pupiņas | Burkāni, brokoļi, gurķi, kukurūza, rozmarīns, salvija, tomāti, zemenes | Maurloki, sīpoli, ķiploki, puravi, paprika, samtenes |
Raudene | Baziliks, brokoļi*, paprika, ziedkāposti*, salvija, timiāns | |
Rozmarīns | Brokoļi, burkāni, paprika, pupiņas, ziedkāposti, salvija, timiāns | |
Salāti (dārza) | Burkāni, brokoļi, dilles, gurķi, ķiploki, kabači,salvija,sīpoli, spināti,timiāns,tomāti, zemenes, ziedkāposti | |
Samtenes | Kabači*, tomāti, gandrīz visas kultūras | Pupiņas |
Sīpoli | Burkāni,bietes, brokoļi, dilles, gurķi, salāti,salvija, puravi, pētersīļi,timiāns, tomāti, ziedkāposti | Pupiņas, zirņi |
Spināti | Brokoļi, koriandrs*, puravi, pupiņas, salāti,salvija,timiāns, zemenes, ziedkāposti | |
Tomāti | Baziliks, burkāni**, gurķi, kreses, ķiploki, maurloki,paprika, pētersīļi, salāti, samtenes, salvija, sīpoli, timiāns | Brokoļi, dilles, fenhelis, kukurūza, kolrābji, ziedkāposti |
Zemenes | Ķiploki, pupiņas,salvija, sīpoli, salāti, spināti, timiāns | Brokoļi, ziedkāposti |
Ziedkāposti | Burkāni, dilles, gurķi, maurloki, kreses, ķiploki, salāti, salvija,sīpoli, spināti, raudene*, timiāns | Kabači, paprika, tomāti, zemenes |
Zirņi | Burkāni, gurķi, kabači, kukurūza, pētersīļi, pupiņas, salvija, spināti, timiāns, zemenes | Ķiploki, maurloki, salāti, sīpoli |
* Šāda kombinācija veiksmīgi cīnās ar kukaiņu kontroli, ierobežošanu.
** Šādā kombinācijā - tomāti + burkāni, tiek iegūta labāka burkānu garša, bet novājināta sakņu sistēma.
Tukots no: windowbox.com
Dēstu sēšana
Ar vien tuvāk ir tas brīdis, kad ķersimies klāt dēstu sēšanai un audzēšanai!
Vidējais veģetācijas periods no sēklas līdz dēstam, kuru var izstādīt atklātā laukā:
Pipari, baklažāni | 50-60 dienas |
Gurķi, ķirbji, arbūzi | 20-25 dienas |
Tomāti | 50-60 dienas |
Selerija | 60-70 dienas |
Kāposti | ~45 dienas |
Sīpoli, loki | 50-60 dienas |
Zemenes | 60-70 dienas |
Ievērībai:
●Sēklas nevar sēt arī pārāk dziļi, jo arī dabā sēklas atrodas virspusē, tāpēc ieteicams sēklai zemi uzkaisīt.
●Sēj samitrinātā zemē un nedaudz palej. Vajadzīgās temperatūras nodrošināšanai izmanto mazās siltumnīcas pēc nepieciešamības.
● Atceries, ka sējam tik daudz, cik varēsim apkopt, novākt un arī apēst. Labāk ir iesēt mazāk, bet biežāk.
●Apgaismojums, kas ir ļoti svarīgi. Dēstiem vēlamais gaismas dienas garums (rēķinot dabisko un mākslīgo gaismu kopā) ir vismaz 14 stundu, bet labāk, ja ir 16 un vairāk stundu. Var izmantot fito lampas. Veiksmīgi var pielietot arī folija atstarotāju, lai augi neliektos uz loga pusi, bet augtu taisni.
Vēlos piebilst, ka tas ir īpašs process, un tas jādara ar labu garastāvokli un domām! :)
Labie kukaiņi dārzā!
Labie kukaiņi dārzā,mēs pat teiktu - super labie kukaiņi - palīgi!
Jā, tieši šie ir
daži no kukaiņiem, kuri rada labumu mūsu dārzam un augiem, dažus no tiem var
pat iegādāties speciālos bioloģiskajos veikalos.
Zeltactiņas.
Tās ir vienas no lielākajām laputs apkarotājām, ēd arī citus kāpurus, kukaiņu
oliņas. Tiklīdz zeltactiņas izšķiļās, sāk meklēt pārtiku un var apēst līdz pat
40 laputīm dienā. Zeltactiņu dzimta pieder pie Tīklspārņu kārtas. Zeltactiņu
dzimta ir visizplatītākā Latvijā no Tīklspārņu kārtas.
Bizbizmārīte.
Gan pieaugušas, gan kāpuri barojas no laputīm, ērcītēm un māņbruņutīm. Mārīšu
dzimta ir viena no lielākajām vaboļu dzimtām. Tajā ietilpst galvenokārt plēsīgi
kukaiņi.
Skrejvaboles.
Visbiežāk ēd mazākus insektus, kāpurus, kartupeļu vaboles, pat gliemjus un vīnogulāju
urbjus. Tās gan ir nakts mednieces, bet pārsvarā dienas gaišajā laikā guļ zemu
zem akmeņiem vai lieliem augiem, tāpēc, ja vēlaties tās savā dārzā, pārliecinieties,
ka tām ir, kur „gulēt”. Skrejvaboļu dzimta ir adefāgo vaboļu apakškārtas
dzimta. Tās ir dažāda izmēra, krāsas un formas vaboles, kas sastopamas
praktiski visās klimatiskajās zonās, izņemot mūžīgā sasaluma zonu. Daudzas
sugas pārvietojas skrienot un nekad nelido.
Spožlapsenītes
dēj savas oliņas daudzu sugu kaitīgo tauriņu olās. Spožlapsenīšu kāpuri izēd
parazitēto olu saturu, tādēļ augu kaitēkļi neattīstās. Nekaitē bitēm. Apkarojamie kaitēkļi: ābolu
tinējs, zirņu tumšais tinējs, kāpostu un
rāceņu balteņi, kāpostu pūcīte, plūmju tinējs. (Starpcitu, tās var iegādādies
BioEfekts veikalos.)
Laupītājblaktis. Gan pieaugušas,
gan kāpuri barojas ar laputīm, kāpuriem, zirnekļa ērcēm un visu veidu kukaiņu
olām. Esi uzmanīgs, viņi var
iekost arī Jums.
Komposts - ko tur labāk neievietot?
Lietas, ko nevajadzētu likt savā organiskajā komposta kaudzē vai, kurām jāpievērš papildus uzmanība!!!
Citrusaugļu mizas un sīpolus – ar šo skābumu var tikai nogalināt tārpus un mikroorganismus, palēlinot efektīvu komposta sadalīšanos.
Gaļu un zivis - ieteicams šos divus produktus tur nelikt, ne jau tāpēc, ka tie satur kaitīgus mikroorganismus, bet piesaista „parazītus”, piemēram, peles, žurkas, iespējams arī kaimiņa kaķi.
Žurnālus un apstrādātus papīrus – citi domās, kāpēc ne? Tas viss taču ražots no koka, bet papīrs, kas apstrādāts ar neorganiskām vielām nevar dot neko labu mūsu kompostam, arī kavēsies komposta veidošanās.
Pelnus – tos neiesaka pievienot, jo var radīt pārāk lielu sērskābes koncentrāciju. Protams, augiem, tāpat kā visiem dzīvajiem organismiem ir vajadzīgs zināms daudzums sēra, lai attīstītu šūnas un olbaltumvielas. Taču pārāk liels sēra daudzums augsnē var izraisīt sāļu uzkrāšanos, kas vienkārši nogalinās augus.
Zāģu skaidas – jā, zāģu skaidas var būt ideāls komposta papildinājums (īpaši, ja nepieciešams papildināt kālija līmeni augsnē), bet tikai tad, ja tās nav apstrādātas vai kokmateriāli nav bijuši apstrādāti ar kādu laku, krāsu vai ķīmiju. Šie neorganiskie savienojumi nozīmē arī to, ka mikroorganismiem tos būs krietni grūtāk noārdīt, līdz ar to kavēsies komposta veidošanās.
Mākslīgais mēslojums – protams, var būt kārdinājums to pievienot, taču organiskais mēslojums vienmēr būs vislabākais veids, kā uzlabot augsni. Mākslīgais mēslojums noteikti izjauks visu esošo ekosistēmu, tajā var būt, piemēram, smagie metāli, vai citi savienojumi, kas izjauks augsnes līdzsvaru palielinot sāļus, iztvaikošanu un bojāšanos.
Vēl pievērsiet uzmanību, lai kompostā neiekļūs mazās uzlīmītes, ko līmē uz augļiem/dārzeņiem, dažādi plastmasas un metāla gabaliņi, kaķu un suņu izkārnījumi.
Tomāti, ar kādiem augiem tos kopā stādīt?
Ir lieliski risinājumi - jauktie stādījumi. Kas tie tādi ir un ko labu dod? Divus un vairāk dažāda veida augus stāda tuvu vienu otram, tādā veidā organiskā veidā cits citam nodrošinot veselīgu augtspēju, tai skaitā, pasargājot no kaitēkļiem un slimībām.
Deviņi piemēroti augi stādīšanai kopā ar tomātiem:
Samtenes - palīdz samazināt sakņu mezglu nematodes, gliemju un tomātu tārpu rašanos un vairošanos.
Burkāni - sašķeļ augsni un ļauj ūdenim,uzturvielām un gaisam piekļūt pie tomātu saknēm.
Ķiploki - stāda ķiploku daiviņas apkārt tomātiem, lai tos pasargātu no zirnekļu ērcītēm.
Pipari - tie abi ir nakteņu dzimtas augi ar līdzīgām prasībām. Stādot abus kopā palīdzēs kaitēkļu atbaidīšanā.
Selerija - stāda, lai nebūtu brīva augsne, jo brīvā sakņu sistēma veicina gaisa tārpu un augsnes mikrobu augšanu un vairošanos.
Sīpoli - ir izteikti asa smarža, ļoti labi atbaida kaitēkļus no mūsu tomātu laukiem.
Baziliks - zirnekļu ērces, laputis, specifiskos tomātu tārpus var viegli atbaidīt ar bazilika izteikto un spēcīgo smaržu.
Gurķu mētra - tā tik tiešām uzlabo kopējo tomāta veselību un pat garšu, tai skaitā, arī atgrūž kaitēkļus un kāpostu tārpus.
Pētersīļi - šis divgadīgais augs piesaista ziedmušas, kas ir viens no svarīgākajiem ekosistēmas uzturētājiem, jo apputeksnē augus, kā arī ēd laputis.
Ja rodas jautājumi, droši komentējiet.
Daļēja informācija tulkota no portāla gardeningabc.blogpost.in
Agrīnās zemeņu šķirnes
DAROYAL - franču selekcijas šķirne ar spīdīgām, sarkanas krāsas, koniskas formas ogām. Spēcīga sakņu sistēma, augstākas ražas un labāka garša kā Honeoye. Tā kā strauji nogatavojas-ieteicams novākt katru dienu.
Uzrādīja labus rezultātus pirmos gadus audzējot Latvijā. Interesanti, ka 2012.gadā no Daroyal ogām tika novērota neparasti liela sēklu dīgšana (acīmredzot klimatisko laika apstākļu īpatnību dēļ).
RUMBA - jaunā holandiešu selekcijas šķirne, kas ražo vienā laikā ar pazīstamo agrīno šķirni Honeoye, bet dažas dienas vēlāk par Clery. Lapojums tumši zaļš, salīdzinoši garš ziedēšanas periods, laba augļu aizmešanās. Ogas ir spīdīgas, sarkanā krāsā, viegli saldas ražošanas sākumā un ar labāku garšu vēlākā ražas periodā, labi transportējamas, uzglabāšanas laikā nekļūst tik tumšas kā Honeoye un saglabā labo garšu. Ogu forma pirmajām ogām ir gari koniska, bet vēlāk-apaļi koniska. Ražība ir augstāka kā Clery un līdzīga ar Honeoye.Ir mazāk jūtīga pret sala bojājumiem kā Honeoye, ir pirmās pozitīvās atsauksmes arī audzējot tuneļos.
CLERY - jauna itāļu selekcijas šķirne, kas paredzēta audzēšanai Ziemeļeiropā. Ogas koniskas formas, saglabā spīdumu arī pēc ilgstošas uzglabāšanas. Ražība līdzīga šķirnei Elsanta, ir izveidota no šīs šķirnes brīvās apputes ceļā. Augsts 1.šķiras ogu iznākums, salīdzinoši izturīga pret slimībām, labi aug dažādās augsnēs, labi pirmie rezultāti Polijā. Ogas aromātiskas, saldas ar nedaudz specifisku, interesantu garšu.
FLAIR - Nīderlandes selekcijas 2003.gada šķirne, 1-2 dienas agrāka par HONEOYE, 7-10 dienas agrāka par ELSANTA, ogas spilgti sarkanas, nogatavojoties kļūst tumšākas, izteikti koniskas formas, ļoti laba garša, nav ieņēmīga pret miltrasu. Ieteicams stādus profilaktiski kodināt pirms stādīšanas pret "Phytoptora Cactorium".
ZEFYR (Sephyr)- Ogas- lielas, viegli koniskas, nedaudz saplacinātas, daļa neregulāras, spilgti sarkanā krāsā. Stingrība vidēja līdz laba. Garšīgas, ar ļoti labu saldu garšu, vairāk piemērotas patēriņam svaigā veidā. Īpašības- ogas ienākas agri. Cers spēcīgs. Labi veido stīgas. Izaudzēta Dānijā, krustojot šķirnes „Valentine” un „Dubdhal”. Veselība- šķirne ražīga, ziemcietīga, samērā izturīga pret vītēm. Apmierinoša izturība pret pelēko puvi, vidēji izturīga pret miltrasu.!!! Ieteicams stādīt auglīgā augsnē ar augstu trūdvielu saturu. Var izmantot ražas steidzināšanai zem seguma. Karstā laikā ogas var kļūt mīkstas.
Kā ar dabīgiem paņēmieniem pasargāt augus no slimībām?
Ļoti labs paņēmiens ir – jauktie stādījumi.
Jauktie stādījumi jāplāno laicīgi ik gadu. Ja to nav iespējams izdarīt, vēlams, mainīt augsni vai intensīvi izmantot selderātu sēšanu zemes struktūras atjaunošanai.
Kāpostus
uz vienas vietas nav ieteicams stādīt 3 gadus, tāpēc tos labi mainīt ar
zemenēm. Pēc redīsiem nav ieteicams stādīt kāpostus.
Jaukto stādījumu piemēri:
Kukurūza + Gurķis + pupiņas + agrie kāposti +
samtenes/kreses.
Salāti ar bietēm + tomāti + redīsi.
Brīnumlīdzeklis - ķiploks!
Tautas medicīnā ķiplokus iekšķīgi lieto pret saaukstēšanos, malārijas, reimatisma, podagras, cingas un vēdera pūšanās gadījumā, ārīgi – pret psoriāzi, migrēnu, kārpām un matu izkrišanu.
Zinātniskā literatūrā dati par to, ka cilvēki, kuri regulāri lieto ķiplokus, retāk slimo ar vēzi. Tos var izmantot par profilaktisku līdzekli pret kuņğa, resnās zarnas vēzi, kā arī izmantot ādas vēža ārstēšanā.
Ķiploka aktīvās vielas aizsargā šūnas no ğenētiskiem bojājumiem, ar ko saistīta onkoloğisku slimību attīstība, turklāt tās nomāc vēža šūnu veidošanos, sekmē to uzsūkšanos. Šādu darbību uz audzēju šūnām skaidro ar to,ka tas veicina veselo audu šūnu dzīvības procesus un samazina vēzi izraisošo faktoru iedarbību.
Allicīna iedarbīgums mazinās jau stundu pēc ķiploku notīrīšanas un sasmalcināšanas, tāpēc arī ķiploku tablešu lietošana ir mazāk efektīva nekā svaigu ķiploku izmantošana uzturā. Lai mazinātu specifisko, daudziem nepatīkamo smaržu un iespējamo kuņģa gļotādas kairinājumu, sīki sasmalcinātas daiviņas sajauc ar biezpienu, kefīru vai citu skābpiena produktu.
Ar ko sākt?
Ar ko sākt, lai iekārtotu savu organisko dārzu?
1. Dobes dārzā ļoti apsvērti un apdomīgi ir jāizplāno, jo pēc ierīkošanas vairs netiek aiztiktas un mainītas. Tas traucē dabīgai mikroflorai attīstīties.
2. Iezīmē dobju formu. Dobe ar roku brīvi jāaizsniedz no abām pusēm līdz vidum.
3. Dobes, uz kurām tuvākajā laikā nekas netiks sēts un stādīts noklāj ar kartonu, mulču, sēj zaļmēslojumu, lai saglabātu mitrumu zemei. 2-3 nedēļas pirms pamatkultūras stādīšanas zaļmēslojumu nogriež un atstāj sakapātus, lai trūd.
4. Izveidotajās dobēs sēj un stāda iecerēto. Mulčē 1cm, kad dēsti no sēklas pacēlušies stingri, mulču klāj ne mazāk kā 5cm.
5. Pēc ražas novākšanas sēj selderātus.
Zeme ne brīdi nevar būt plika, arī ziemā!!!
Zaļmēslojumu nedrīkst sēt pirms un pēc radniecīgām kultūrām, jo no zemes uzņem tās pašas vielas un slimības.
Jāplāno,
ko pēc esošās kultūras sēsi nākamgad vai aiznākamgad, jo arī var pārņemt dažādas slimības un augsne vairs arī nebūs tik bagātīga. Slimības kavē vai pat vispār apstādina veselu un normālu augļu veidošanos un ražas bagātību.