Ūdens augiem

Lai labāk izprastu to, kāpēc dārznieki tik cītīgi vienmēr atgādina par augu laistīšanu, ir jāsaprot ūdens nozīme augu dzīvē. 

Visi dzīvie organismi satur 70% – 90% ūdens un tas nodrošina dzīvības pastāvēšanu:

Veic termoregulāciju, tas novērš audu pārkaršanu. Ūdens vienmērīgi sadala siltumu.

Nodrošina vielu transportu, kas vajadzīga fotosintēzei un vielmaiņai.

Nodrošina vielu riņķojumu ar transpirācijas (ūdens iztvaikošana caur atvārsnītēm) palīdzību.

Nodrošina audu tvirtumu - turgoru (šūnas iekšējais spiediens).

Labi der lietus ūdens, ūdens no dīķa un citām ūdens tilptnēm.

Kad dārzā par maz krāsu

Iestājoties rudenim, koku lapas nokrīt, ziedi nozied, laksti pieliecās pie zemes. Skaties pa logu - mazliet drūms un pelēks, varbūt pat pārāk. Vajag krāsas! 

Dārzā krāsas var iestādīt, cik lieliski. 

Dažādu toņu zaļās, zilās un pat dzeltenās krāsās ziemā dārzu var rotāt priedes.

Pēdējos gados priedes paliek ar vien iecienītākas dārzu īpašnieku vidū. Tās ir ieņēmušas vietu arī manā sirdī, tāpēc padalīšos ar dažām ievērības cienīgām kalnu priedes un melnās priedes šķirnēm.

Priedes (Lat. Pinus) ir koki un krūmi, vēja izturīgi. Vislabāk patīk augt pietiekami irdenās smilts augsnēs, nav ieteicams pārmēslot. Saulmīļi. Ieteicamais pH – 5,5-7,0.

Piemājas dārzos biežāk sastopamas ir kalnu priedes (Lat. Pinus mugo), tās ir iemīļotas sava kompaktā izmēra dēļ.

Kalnu priedes šķirne “Benjamin” ar izteikti mazu, kompaktu izmēru, augstumā sasniedz vien 0.2-0.3 m, platumā 0.3-0.5 m, skujas tumši zaļas, īsas, blīvas;

Kalnu priedes šķirne “Golden Glow”, vidēja izmērā, augstums 1.3-1.5 m, vainags konisks, augšup vērsts, skujas visu gadu dzeltenas;

Kalnu priedes šķirne “Mini Mops” maza izmēra, augstums 0.3-0.5 m, platums 0.5-0.8m, vainags spilvenveida, skujas tumši zaļas, īsas, blīvas;

Kalnu priedes šķirne “Varella” izteiktas pundurformas augstumā 0.3-0.6 m, platums 0.3-0.5 m, skujas tumši zaļas, garas. Skaista un interesanta šķirne.

Kalnu priedes šķirne “Wintergold”, augstumā 0.6-0.8 m, platumā 1-1.2 m, skujas ziemā izteikti koši dzeltenas, vasarā dzeltenas, aug vidēji 10 cm gadā;



Melnā priede (Lat. Pinus nigra) ļoti skaistas ar garām skujām, labi aug kaļķainās augsnēs.

Melnās priedes šķirne “Globosa” augstums 1.2-1.5 m, platums 1.2-1.5 m, vainags lodveida, skujas zaļas, garas;

Melnās priedes šķirne “Green Tower” augstums 1.8-2m, platums 0.5-0.6m, vainags kolonveida, skujas tumši zaļas, spīdīgas, lēnaudzīga;

Melnās priedes šķirne “Nana” augstums 0.8-1m, platums 1m, vainags plašs, kompakts, skujas tumši zaļas, garas. Apstādījumos izskatās ļoti labi.

Zaļmēslojumam izmantojamie augi, to iedarbība

Ko iegūstam audzējot zaļmēslojumu? Ekoloģiski tīru pārtiku, vismaz savā mazdārziņā. Barības vielām bagātu, veselu augsni un ar laiku arī vidi apkārt. Atjaunojam dabas vienotību. 

Zaļmēslojumu nedrīgst sēt līdz un pēc radnieciskām kultūraugiem - tas ir tāpat, kā ievērojot augseku. Vienā laukā vairākus gadus pēc kārtas audzējot radniecīgus augus, savairojas viena veida patogēni. Ir jāplāno – ko pēc esošās kultūras plānojam sēt nākamajā gadā, un kurš starpaugs - zaļmēslojums palīdzēs sagatavot augsni nākamam gadam.

Vairāk izmantojamās dzimtas
Tauriņziežu (pākšaugu)	Āboliņš, baltais amoliņš, lupīna, lucerna, zirņi, pupas u.c.
Krustzieži (kāpostu)	Sinepes, rapsis un eļļas rutki, Savojas (virziņkāposti) galviņkāposti, ziedkāposti, brokoļi, Briseles kāposti, Pekinas un Ķīnas kāposti, kolrābji, kāļi un rāceņi, redīsi, zemā samtene u.c.
Graudzāles	Rudzi, kvieši, mieži, auzas, kukurūza.
Čemurziežu	Burkāni. dilles, pētersilis, ķimenes, koriandrs, podagras gārsa, latvānis u.c.
Sūreņu dzimta	Griķi
Ūdenslapju dzimta	Facēlija (plaši izmantojas, kā mednesis)

 

Rudzi - sakņu izdalījumi dezinficē augsni un ierobežo vairāku patogēno mikroorganismu sugu (tostarp krustziežu augoņu ierosinātāju) attīstību, nomāc nezāles, dziļā sakņu sistēma labi izceļ barības vielas ja tiek uzrušināta augsnes virskārta ne dziļāk par 10-15 cm vai tiek frēzēta.  Bet ir jāņem vērā- rudzos pārziemo un nākamgad savairojas kailgliemeži,  uz saknēm mīl mieloties drātstārpi.

Griķi - tie nav radniecīgi daudziem no tradicionāli audzētajiem kultūraugiem. Ir pieticīgi, siltumā diezgan ātri attīstās, to saknes spēj piekļūt grūtāk šķīstošajiem savienojumiem. Tiek ieteikts  griķus zaļmēslojumam sēt vasarā, lai pēc 6–8 nedēļām, kad augi izveidojuši pamatīgu masu un nomākuši nezāles, varētu sagatavot augsni. Labi izmantot ziemāju sējai. Svarīgi ir neļaut griķiem izveidot sēklas. 

Facēlija – piesaista bites (mednesis), uztur fosforu , kāliju. Aizkavē nezāles, patogēno sēnīšu attīstību. Balansē zemes skābumu. Tāpat kā griķiem- nav radniecīgs daudziem no tradicionāli audzētajiem kultūraugiem, tātad var izmantot nesekojot augsekas principiem. Labs priekšaugs krustziežiem.  

Puiņas, zirņi - pupu augi dod lielu zaļo masu, pašos pākšaugos ir daudz  proteīna, no kura pēc mineralizācijas atbrīvojas slāpeklis. Saknes uzirdina augsni. Labi nosedz augsnes virskārtu ar lapām tā nomācot nezāles, kā arī novēršot augsnes sablīvēšanos un izžūšanu. Audzēšanas periods ir visai īss, ap sešām nedēļām, tātad vēl var pagūt izaudzēt un novākt ražu. Mazdārziņos bieži nav vietas dot tik lielas platības šai dzimtai, bet to var risināt organizējot jauktos stādījumus (skat iepriekšējo tēmu ŠEIT)

Lupīnas  - ļoti tuvs trūdēšanas laikā kūtsmēslojumam, pēc mineralizācijas atbrīvojas slāpeklis.  Veido lielu zaļo masu. Plašāk izmanto viengadīgās lupīnas: dzeltenā, šaurlapu un baltā lupīna. Zaļmēslojumam var audzēt arī daudzgadīgo lupīnu. Spēcīgi attīstīta sakņu sistēma- līdz 2 m. Visīsākais veģetācijas periods ir šaurlapu lupīnai, garāks - dzeltenajai, visgarākais - baltajai lupīnai. Pirmo reizi pļauj ziedēšanas laikā, bet otro reizi - pirms sala iestāšanās.

Agrīnais sarkanais āboliņš – tam ir liela nozīme trūdvielu satura palielināšanā augsnē. Zaļmēslojumam izmanto agrīno āboliņu. Ir labākie priekšaugi ziemāju un vasarāju labībām, rušināmaugiem un liniem. Piesaita bites (mednesis), aizsargā no kodēm, irdina augsni. Labs maisījumos ar viengadīgo aireni. Jauki iesēt ābeļu dārzā.

Eļļas rutki  - plaši izmanto augsnes dezinfekcijai, tā dēvētajai biofumigācijai. Ierobežo biešu cistu nematodi, bet, sējot pēc 1. augusta, efekts ir zems, jo nemīl salu un apstājas attīstībā. Laikus iesēti eļļas rutki veido līdz 8 t/ha sausnas un labi piesaista augsnes slāpekli. Zaļā masa ir bagāta ar slāpekli, kas uzkrājas augu atliekās, tādējādi nenotiek barības vielu izskalošanās.

Baltās sinepes - uztur fosforu , kāliju, sēru. Ir labs augsnes dezinfekcijai, apkaro nematodes, atbaida drātstārpu, kolorādo vaboli (pēc kartupeļu stādu izdīkšanas sēj klāt vai lauka malās un rinstarpēs).  Kā starpkultūra labi mazina labību monokultūru negatīvo ietekmi. Labs pēcaugs augustā novāktām kultūrām, jo zaļmēslojumam var sēt līdz septembra sākumam- izturīgs pret salnām. Bet ir jāņem vērā -tās slikti aug blīvās, smagās, mitrās māla augsnēs. Tomēr kāpostaugus audzē teju katrā mazdārziņā, bet, ja zeme ir piesārņota ar krustziežu sakņu augoņiem, eļļas rutku un sinepju zaļmēslojums nav ieteicams.

Samtenes - izmanto pret sakņu pangu nematodi. Visefektīvākās ir zemās šķirnes-  efekts saglabājas vairākus gadus. Citas samteņu sugas uzlabo augsnes struktūru, bet pret nematodēm ir mazefektīvas. Sakņu pangu nematodes uz samtenēm nevairojas, savukārt intensīvi vairojas Trichodorus sugu nematodes. Neļauj vairoties drātstārpam.  Atbiedē kāpostu balteni un tam līdzīgos. Bet jāņem vērā- gliemežiem ļoti garšo samtenes, bet savukāt tie nepacieš pētersīļi un seleriju. Tāds savienojums dod iespēju veidot jaukas jauktā stādījuma dobes.

Lielākais vēlamais rezultāts no zaļmēslojuma ir sākoties trūdēšanas procesiem, jo tad izdalās vairākas ķīmiskās vielas, kuras iznīcina slimību ierosinātājus un pat nematodes. Tādēļ nopļaujot zaļo masu nav ieteicams nest prom no dobes vai lauka. Augi attīra augsni arī tad, ja tos vienkārši atstāj augsnē  kā mulču un trūdēšana norisinās mazāk intensīvi vairāku mēnešu laikā. Mazdārziņā dobi rudenī var apsegt ar plēvi.  Trūdēšanas laikā augsnes temperatūra zem plēves parasti paaugstinās un tādējādi tiek iznīcināta daļa nezāļu sēklu.

Mazdārziņos augsnes uzlabošanai zaļmēslojuma lomu var sniegt arī kultūraugi savienoti vienā dobē. Kā iepriekš tika minēts pie samtenēm - gliemežiem ļoti garšo samtenes, bet savukāt tie nepacieš pētersīļi un seleriju. Tad kādēļ visas šīs 3-4 kultūras nesavienotu vienā skaistā dobē. Bet par to citreiz.

Skaties arī iepriekšējo tēmu - Zaļmēslojums, tā nozīme - ŠEIT

Zaļmēslojums, tā nozīme

      Lūkojoties pļavā, meža ielokā vai jebkurā cilvēka neskārtā stūrītī nekad, nekad neredzēsiet pliku zemi. Plika zeme ir kā brūce zemes virsmā, kā koks bez mizas. Šo brūci daba cenšas ātrāk dziedināt, lai pasargātu no karstās saules apdegumiem, vējiem, kas izkaltē augsni un nokauj mazos zemes „strādniekus”- mikroorganismus un citus vērtīgos dabas, zemes palīgus.  Daba pati par sevi ir organiska un sevis dziedinoša.

Cilvēks, iejaucoties ar savām zemkopības metodēm, šajā gadu tūkstošiem veidotā dabas vienotībā, visbiežāk nodara zemei un dabai pāri, jaucot šo organisko vidi. Pēc daudzu gadu garumā intensīvi izmantotās aramzemes augsne paliek nelietojama, neauglīga. Var izmantot, cik un kādus minerālmēslojumus gribi- ražu iegūt ir arvien grūtāk. Rodas nepieciešamība art dziļāk, mēslot vairāk un strādāt smagāk. Varbūt tomēr ir daudz lietderīgāk apstāties savos centienos un palūkoties uz daudz pieredzējušāku zemkopi- dabu? Situāciju var uzlabot pati daba, ļaujot augiem pašiem izveidot tik nepieciešamo atveseļošanās procesu zemei. Mūsu spēkos ir viņai palīdzēt to veikt ātrāk, izmantojot tieši zaļmēslojumus un pielīdzinot kopšanu dabā noskatītajiem principiem.

Šo zemes atveseļošanās principu pasaulē izmanto jau sen. Āzijā (Indija, Ķīna) zaļmēslojuma zemkopības metodes pielietoja pirms diviem tūkstošiem gadu. Senajā Divupes kultūrā (Šumera, Asīrija un Babilonija, Roma) lauksaimniekiem arī bija zināmi šie paņēmieni.

Zaļmēslojums ir augi, kurus audzē augsnes uzlabošanai, apturot augsnes sablīvēšanos, kā arī palīdzot kultūraugiem uzņemt no zemes dziļākajām dzīlēm papildus barības elementus. Zaļmēslojums spēj augsnei dot tik pat daudz trūdvielu, cik 3kg zaļās masas aizstāj 1 – 1,5 kg kūtsmēslu.

·   Augu saknes ir viens no augsnes irdinātājiem, bagātinot to ar slāpekli ar fosforu, kāliju un kalciju. Paša zaļmēslojuma saskņu sistēma (it īpaši tauriņziežu) uzņem no dziļākajām zemes dzīlēs esošās barības vielas. Tādejādi darot tās pieejamas augiem ar zemāku sakņu sistēmu.

·   Augu saknēm sadaloties tiek radīta labvēlīga vide daudziem derīgiem mikroorganismiem un sliekām. Tā veidojot humusu, uzlabojot augsnes struktūru un palielinot tās spēju saglabāt tik nepieciešamo mitrumu. Organiskās vielas un humuss parasti iet zudumā, kad tiek apstrādāta augsne ar minerālmēslojumiem un novākta raža. 

·     Augu lapas piesedz zemi, pasargājot to no erozijas, saules apdegumiem.

·      Ierobežo kaitnieku daudzumu augsnē un uz augiem, tādas kā nematodes, drātstārpus,  Kolorado vaboles  un spēj strādāt kā  biofumigācijas līdzekļi, jo katrai kultūrai piemīt savas īpašās īpašības. 

Daudzos mazdārziņos, ilgstoši lietojot kūtsmēslu, zem augsnes virskārtas izveidojas biezs, trekns, glums māla slānis, kas nelaiž cauri ne ūdeni, ne augu saknes (tas notiek gaisa trūkuma dēļ). Prakse rāda, ka pēc zaļmēslojuma pielietošanas, šo augu zaļās masas iestrādāšanas augsnē, palielinās kultūraugu raža. Zaļmēslojumam lielās saimniecībās visvairāk audzē tauriņziežus: āboliņus, vīķus, zirņus, pupas, mazāk zināmās lupīnas un seradellu, kā arī citas pākšaugu dzimtas.

Mazdārziņos biežāk sastopamas ir auzas, sinepes, eļļas rutks, griķi, rudzi un facēlija.

Zaļmēslojumu nedrīkst sēt līdz un pēc radnieciskām kultūraugiem - tas ir tāpat, kā ievērojot augseku. Vienā laukā vairākus gadus pēc kārtas audzējot radniecīgus augus, savairojas viena veida patogēni. Ir jāplāno – ko pēc esošās kultūras plānojam sēt nākamajā gadā, un kurš starpaugs- zaļmēslojums palīdzēs sagatavot augsni nākamam gadam. 

Brīnumainās kumelītes

     Kumelītes ir ārstniecības augs un veselības uzlabotājs cilvēkam. Kumelītei piemīt pretiekaisuma, pretmikrobu, spazmu mazinoša un pretsāpju iedarbība, tai ir arī maigs, nomierinošs efekts, labi palīdz pret bezmiegu. Kumelīti iesaka lietot arī galvassāpju un migrēnas gadījumos. Un šo ārstniecības augu ārīgi lieto kosmētikā, ādas attīrīšanā un dezinfekcijā, to pievieno nomierinošām vannām, un ar kumelīšu tēju skalo gaišus matus. 

Bet ko kumelītes labu dara augiem?

Kumelīšu tēju, novārījumu lieto arī augiem, izsmidzina uz stādiem. Tas iznīcina dažādus patogēnus un sēnīšu infekcijas, kas nogalina vai vājina stādus. 

Kumelīte ir arī labs "biedrs" jauktajos stādījumos, jo tai piemīt dabīgas antibakteriālas un pret sēnīšu īpašības. Tā palīdz augiem, kas ir tendēti uz sēnīšu, pelējumu, puves un citām slimībām. Pie tam, citiem augiem kumelītes uzlabo garšas īpašības! 

Kumelīte jauktajos stādījumos ir labs "biedrs":

Dārzeņiem	brokoļi, briseles kāposti, gurķi, kāposti,  pupiņas, sīpoli, ziedkāposti
Krūmiem	ceriņi, fizokarpi, grimoņi, rozes
Puķēm	astilbes, flokši, gaiļpieši, lauvmutītes, lakači, petūnijas, pūkainā rudbekija,  sirdspuķu izskatīgā - lauztā sirds

Kumelīšu ziedu pareiza ievākšana.

Kumelītei ievāc ziedu kurvīšus bez kātiņiem (vai arī atstājot līdz 3 cm garus kātiņus) sausā laikā, kad tie ir pilnziedā, t.i, kad mēlziedi nav noliekušies un stāv horizontāli. Ziedus var ievākt ik pēc 1-2 nedēļām auga ziedēšanas laikā, t.i., no maija līdz pat rudenim. Kumelītes ziedkurvīšus žāvē nekavējoties, izklājot uz papīra vai cita tīra paklāja, ēnainā vietā vai labi vēdināmā telpā. Noteikti nedrīkst žāvēt saulē, jo saules staru ietekmē ziedi zaudēs krāsu un dažas vērtīgas vielas - glikozīdus, ēteriskās eļļas. Žāvējot ziediņus var pārcilāt, apmaisīt pašā kaltēšanas sākumā, pēc tam gan to darīt nevajadzētu, lai ziedi saglabātu savu formu.  Var žāvēt arī kaltēs 40 grādu temperatūrā.

Daļēja informācija tulkota no: www.gardeningknowhow.com

Dārzs puķu podos

   Noteikti daudziem gribētos svaigus zaļumus viena soļa attālumā no virtuves. Te tikai vajadzīga maza uzņēmība un iespēja dekoratīvajiem ziediem klāt pievienot kaut ko vērtīgu arī savai veselībai. Piemēram, Japānā, kur zeme ir lielā vērtībā, cilvēki ir iemācījušies puķu podos audzēt kokus, kur nu vēl dārzeņus. Audzēt šos labumus puķu podos, kurus var izvietot arī uz skaisti ieklāta bruģa pie ēkas sienas vai uz palodzes ir vienkāršāk par vienkāršu.

Lai puķu podos izaudzētu, ko lielāku un nopietnāku par baziliku, dillēm un citiem garšaugiem ir jāievēro vēlamo augu prasības:

Augsnes izvēle – vēlams ik pa laikam to mēslot, jo traukos jaunas barības vielas neveidojas, kā tas ir dārzā. Augsni var iegādāties gan veikalā (tikai jāpievērš uzmanība,ka veikalos pārsvarā tirgo kūdru),  gan izmantot sava dārza melnzemi. Pievērsiet uzmanību arī auga vēlamajai augsnes reakcijai. Augsnes reakcija ir augsnes šķīduma skābuma un bāziskuma pakāpe. To izsaka ar pH skaitli-jo tas mazāks, jo augsne skābāka. 

Tilpne, kurā sēsim un stādīsim – ar atverēm ūdens notecei. Svarīgi nodrošināt drenāžu (trauka apakšā ievietojot oļus, keramzītu vai izvēlēties speciālos podus, ir dažādas iespējas), lai būtu gaisa piekļuve saknēm un liekais mitrums izvadītos no tilpnes. 

Laistīšana – vairums stādu mitrumu uzņem no sakņu galiem, tāpēc ieteicams ūdeni papildināt trauka paliktnī. Ir kultūras, kurām nepieciešama papildus lapu mitrināšana.

Sēja un apkopes prasības – augsni vēlams ik pa laikam uzrušināt, lai neveido blīvu virskārtu (bet uzrušināt drīkst tiešām tikai augsnes virskārtu!!).

Baziliks

Augsne – irdena, trūdvielām bagāta (komposta, bio humusa piemaisījumu). Tilpne – ne mazāka kā 1,5l. Baziliks veido spēcīgu, plašu sakņu sistēmu. Laistīšana – līdz pirmajiem dzinumiem ik pēc dienas, pēc dēstu uzdīgšanas vēlams regulāri - reizi dienā. Tomēr, ja arī esat piemirsuši un redzat nokārušās bazilika galviņas, nesaskumstat. Bagātīgi aplejat un redzēsiet, cik ātri tas atkopsies. Sēja – sēklas sēj augsnē 1 -1,5cm. Dziļumā, iepriekš zemi samitrinot. Visērtāk to darīt ar pulverizātoru. Baziliks ir gaismu mīlošs augs, vēlamies dienas gaismas ilgums 15 -17 stundas diennaktī. Tātad agrā pavasarī un ziemā ir vēlams papildus apgaismojums. Neaizmirstam – bazilikam, aplaužot galotni, sāk veidoties jaunas pazares, un stāds aug plašumā.

· Temperatūra  22 - 24 °С · Līdz ražai - 50-55 dienas.

Burkāni

Augsne – labi aug vidēji auglīgās augsnēs, optimālā augsnes reakcija - pH 5.8-7. Tilpne – kastes, podi vai vienkārši apgrieztas, tumšas plastmasas pudeles. Augstums būs atkarīgs no izvēlētās šķirnes. Vēlams izvēlēties agrās šķirnes ar īsu sakni. Laistīšana – vēlams uzturēt mēreni mitru augsni. Ja augsne par mitru, sakne sāks pūt. Ik pa laikam piebaro ar mēslojumu. Sēja – sēklas sēj augsnē ap 0,5cm dziļumā. Pēc izdīgšanas tos retina atstājot starp dīgļiem 2cm.  Jaunie dzinumi siltos apstākļos un zem atklātiem saules stariem visas dienas garumā var sadegt.

· Ieteicamās šķirnes – „Pariser Markt 4” · Temperatūra 15-25 °С · Līdz ražai - vidēji 70 dienas.

Dilles

Augsne – irdena, trūdvielām bagāta. Tilpne – ne mazāka kā 1,5l. Laistīšana – mitruma prasīgs augs, papildus vēlams apsmidzināt lapas ar pulverizātoru. Sēja – sēklas sēj augsnē ne mazāk kā 2,5-3cm dziļumā. Aukstuma izturīgs. Sabiezinātos sējumos slikti veido zarojumu, tāpēc starp stādiem atstāj 5cm atstarpes. Gaismu prasīgs augs. Vēlamies dienas gaismas ilgums 12 stundas diennaktī. Neaizmirstam- ja vēlamies, lai raža ir pastāvīga, to sējam ik pēc 2-3 nedēļām.

· Ieteicamas ir krūmveida šķirnes. · Temperatūra  14-16 °С · Līdz ražai - 45-50 dienas.

Lasīt tālāk »

Jauktie stādījumi

Augu aromāts, fitoncīdi un to gaisā un augsnē izdalītās vielas bieži vien palīdz blakus esošajiem augiem. Kaitēkļi augus atrod pēc to izdalītā aromāta. Arī patogēnās sēnes, kas izraisa augu slimības, attīstās tikai noteiktam saimniekaugam raksturīgā vidē. Kombinējot augus jauktos stādījumos, tie kļūst kaitēkļiem grūtāk atpazīstami, mainās tiem raksturīgais aromāts un garša. Arī slimības attīstās mazāk, ja blakus esošie augi izdala fitoncīdus, kas nomāc patogēno baktēriju un sēņu augšanu. Līdzās augdami, kultūraugi var papildināt un uzlabot arī viens otra garšu un aromātu.

Augs	Vēlamie augi	Nevēlamie augi
Baziliks	Raudene, pipari, tomāti,salvija, timiāns
Brokoļi	Pupiņas, burkāni,  maurloki,gurķi, dilles, ķiploks, salāti, kreses, sīpoli, rozmarīns, salvija, spināti, timiāns, raudene*	Pipari, paprika, kabači, zemenes, tomāti
Burkāni	Pupiņas, brokoļi, ziedkāposti, maurloki, puravi, salāti, rozmarīns, zirņi, paprika, salvija, timiāns, tomāti, tomāti**	Dilles
Dilles	Brokoļi, ziedkāposti, kukurūza,gurķi, salāti, salvija, timiāns	Burkāni, tomāti
Gurķi	Brokoļi, pupiņas, ziedkāposti, kukurūza, dilles, salāti, kreses,sīpoli, tomāti, timiāns	Salvija, kartupeļi
Kabači	Kukurūza, salāti, zirņi, paprika, salvija, timiāns, samtenes*, kreses*	Brokoļi, ziedkāposti
Koriandrs	Timiāns, salvija, spināti*
Kreses	Brokoļi, ziedkāposti, gurķi, tomāti, salvija, timiāns, kabači*
Kukurūza	Dilles, pētersīļi, pupiņas, zirņi, gurķi, kabači, saulespuķes, salvija, timiāns	Tomāti
Ķiploki	Brokoļi, ziedkāposti, salāti, rozes, zemenes, tomāti, timiāns, salvija	Pupiņas, zirņi
Maurloki	Brokoļi, ziedkāposti, burkāni,  pētersīļi, tomāti	Pupiņas, zirņi
Paprika	Baziliks, burkāni, gurķi, raudene,  pētersīļi, zirņi, rozmarīns,tomāti, salvija, timiāns	Brokoļi, fenhelis, pupiņas, kolrābis, ziedkāposti
Pētersīļi	Burkāni, maurloki, kukurūza, sīpoli, paprika,rozes, tomāti, zirņi
Puravi	Burkāni, sīpoli, spināti, salvija, timiāns	Pupiņas, zirņi
Pupiņas	Burkāni, brokoļi, gurķi, kukurūza, rozmarīns, salvija, tomāti, zemenes	Maurloki, sīpoli, ķiploki, puravi, paprika, samtenes
Raudene	Baziliks, brokoļi*, paprika, ziedkāposti*, salvija, timiāns
Rozmarīns	Brokoļi, burkāni, paprika, pupiņas, ziedkāposti, salvija, timiāns
Salāti (dārza)	Burkāni, brokoļi, dilles, gurķi, ķiploki, kabači,salvija,sīpoli, spināti,timiāns,tomāti, zemenes, ziedkāposti
Samtenes	Kabači*, tomāti, gandrīz visas kultūras	Pupiņas
Sīpoli	Burkāni,bietes, brokoļi, dilles, gurķi, salāti,salvija, puravi, pētersīļi,timiāns, tomāti, ziedkāposti	Pupiņas, zirņi
Spināti	Brokoļi, koriandrs*, puravi, pupiņas, salāti,salvija,timiāns, zemenes, ziedkāposti
Tomāti	Baziliks, burkāni**, gurķi, kreses, ķiploki, maurloki,paprika, pētersīļi, salāti, samtenes, salvija, sīpoli, timiāns	Brokoļi, dilles, fenhelis, kukurūza, kolrābji, ziedkāposti
Zemenes	Ķiploki, pupiņas,salvija, sīpoli, salāti, spināti, timiāns	Brokoļi, ziedkāposti
Ziedkāposti	Burkāni, dilles, gurķi, maurloki, kreses, ķiploki, salāti, salvija,sīpoli, spināti, raudene*, timiāns	Kabači, paprika, tomāti, zemenes
Zirņi	Burkāni, gurķi, kabači, kukurūza, pētersīļi, pupiņas, salvija, spināti, timiāns, zemenes	Ķiploki, maurloki, salāti, sīpoli

* Šāda kombinācija veiksmīgi cīnās ar kukaiņu kontroli, ierobežošanu.

** Šādā kombinācijā - tomāti + burkāni, tiek iegūta labāka burkānu garša, bet novājināta sakņu sistēma.

Tukots no: windowbox.com

Dēstu sēšana

Ar vien tuvāk ir tas brīdis, kad ķersimies klāt dēstu sēšanai un audzēšanai!

 Svarīgi ir zināt, kad dēsti tiks izstādīti ārā, no tā arī atkarīgs sējas laiks. Piemēram, ja nav siltumnīcas tomātiem, tos stāda ārā apmēram JŪNIJA vidū. Tas nozīmē, ka tomātu sēklām, veģetācijai vajag 50-60 dienas. Tātad tomātus sējam MARTA beigās, APRĪĻA sākumā.

Vidējais veģetācijas periods no sēklas līdz dēstam, kuru var izstādīt atklātā laukā:

Pipari, baklažāni	50-60 dienas
Gurķi, ķirbji, arbūzi	20-25 dienas
Tomāti	50-60 dienas
Selerija	60-70 dienas
Kāposti	~45 dienas
Sīpoli, loki	50-60 dienas
Zemenes	60-70 dienas

 *atsevišķām kultūrām vēlams ir adaptācijas periods.

Ievērībai:

●Sēklas nevar sēt arī pārāk dziļi, jo arī dabā sēklas atrodas virspusē, tāpēc ieteicams sēklai zemi uzkaisīt.

●Sēj samitrinātā zemē un nedaudz palej. Vajadzīgās temperatūras nodrošināšanai izmanto mazās siltumnīcas pēc nepieciešamības.

● Atceries, ka sējam tik daudz, cik varēsim apkopt, novākt un arī apēst. Labāk ir iesēt mazāk, bet biežāk.

●Apgaismojums, kas ir ļoti svarīgi.  Dēstiem vēlamais gaismas dienas garums (rēķinot dabisko un māk­slīgo gaismu kopā) ir vismaz 14 stundu, bet labāk, ja ir 16 un vairāk stundu. Var izmantot fito lampas. Veiksmīgi var pielietot arī folija atstarotāju, lai augi neliektos uz loga pusi, bet augtu taisni. 

 

Vēlos piebilst, ka tas ir īpašs process, un tas jādara ar labu garastāvokli un domām! :) 

Labie kukaiņi dārzā!

Labie kukaiņi dārzā,mēs pat teiktu - super labie kukaiņi - palīgi!

Jā, tieši šie ir daži no kukaiņiem, kuri rada labumu mūsu dārzam un augiem, dažus no tiem var pat iegādāties speciālos bioloģiskajos veikalos.

Zeltactiņas. Tās ir vienas no lielākajām laputs apkarotājām, ēd arī citus kāpurus, kukaiņu oliņas. Tiklīdz zeltactiņas izšķiļās, sāk meklēt pārtiku un var apēst līdz pat 40 laputīm dienā. Zeltactiņu dzimta pieder pie Tīklspārņu kārtas. Zeltactiņu dzimta ir visizplatītākā Latvijā no Tīklspārņu kārtas.

Bizbizmārīte. Gan pieaugušas, gan kāpuri barojas no laputīm, ērcītēm un māņbruņutīm. Mārīšu dzimta ir viena no lielākajām vaboļu dzimtām. Tajā ietilpst galvenokārt plēsīgi kukaiņi.

Skrejvaboles. Visbiežāk ēd mazākus insektus, kāpurus, kartupeļu vaboles, pat gliemjus un vīnogulāju urbjus. Tās gan ir nakts mednieces, bet pārsvarā dienas gaišajā laikā guļ zemu zem akmeņiem vai lieliem augiem, tāpēc, ja vēlaties tās savā dārzā, pārliecinieties, ka tām ir, kur „gulēt”. Skrejvaboļu dzimta ir adefāgo vaboļu apakškārtas dzimta. Tās ir dažāda izmēra, krāsas un formas vaboles, kas sastopamas praktiski visās klimatiskajās zonās, izņemot mūžīgā sasaluma zonu. Daudzas sugas pārvietojas skrienot un nekad nelido.

Spožlapsenītes dēj savas oliņas daudzu sugu kaitīgo tauriņu olās. Spožlapsenīšu kāpuri izēd parazitēto olu saturu, tādēļ augu kaitēkļi neattīstās. Nekaitē bitēm. Apkarojamie kaitēkļi: ābolu tinējs, zirņu tumšais tinējs, kāpostu un rāceņu balteņi, kāpostu pūcīte, plūmju tinējs. (Starpcitu, tās var iegādādies BioEfekts veikalos.)

Laupītājblaktis. Gan pieaugušas, gan kāpuri barojas ar laputīm, kāpuriem, zirnekļa ērcēm un visu veidu kukaiņu olām. Esi uzmanīgs, viņi var iekost arī Jums. 

Komposts - ko tur labāk neievietot?

Lietas, ko nevajadzētu likt savā organiskajā komposta kaudzē vai, kurām jāpievērš papildus uzmanība!!!

Citrusaugļu mizas un sīpolus – ar šo skābumu var tikai nogalināt tārpus un mikroorganismus, palēlinot  efektīvu komposta sadalīšanos.

Gaļu un zivis - ieteicams šos divus produktus tur nelikt, ne jau tāpēc, ka tie satur kaitīgus mikroorganismus, bet piesaista „parazītus”, piemēram, peles, žurkas, iespējams arī kaimiņa kaķi.

Žurnālus un apstrādātus papīrus – citi domās, kāpēc ne? Tas viss taču ražots no koka, bet papīrs, kas apstrādāts ar neorganiskām vielām nevar dot neko labu mūsu kompostam, arī kavēsies komposta veidošanās.

Pelnus – tos neiesaka pievienot, jo var radīt pārāk lielu sērskābes koncentrāciju. Protams, augiem, tāpat kā visiem dzīvajiem organismiem ir vajadzīgs zināms daudzums sēra,  lai attīstītu šūnas un olbaltumvielas. Taču pārāk liels sēra daudzums augsnē var izraisīt sāļu uzkrāšanos, kas vienkārši nogalinās augus.

Zāģu skaidas – jā, zāģu skaidas var būt ideāls komposta papildinājums (īpaši, ja nepieciešams papildināt kālija līmeni augsnē), bet tikai tad, ja tās nav apstrādātas vai kokmateriāli nav bijuši apstrādāti ar kādu laku, krāsu vai ķīmiju. Šie neorganiskie savienojumi nozīmē arī to, ka mikroorganismiem tos būs krietni grūtāk noārdīt, līdz ar to kavēsies komposta veidošanās.

Mākslīgais mēslojums – protams, var būt kārdinājums to pievienot, taču organiskais mēslojums vienmēr būs vislabākais veids, kā uzlabot augsni. Mākslīgais mēslojums noteikti izjauks visu esošo ekosistēmu, tajā var būt, piemēram, smagie metāli, vai citi savienojumi, kas izjauks augsnes līdzsvaru palielinot sāļus, iztvaikošanu un bojāšanos.

Vēl pievērsiet uzmanību, lai kompostā neiekļūs mazās uzlīmītes, ko līmē uz augļiem/dārzeņiem, dažādi plastmasas un metāla gabaliņi, kaķu un suņu izkārnījumi. 

Tomāti, ar kādiem augiem tos kopā stādīt?

Tomāti - ar ko tos stādīt, lai tie neslimotu, būtu laba raža un veselīgs pats augs neizmatojot minerālmēslus un cita veida ķīmiju?

Ir lieliski risinājumi - jauktie stādījumi. Kas tie tādi ir un ko labu dod? Divus un vairāk dažāda veida augus stāda tuvu vienu otram, tādā veidā organiskā veidā cits citam nodrošinot veselīgu augtspēju, tai skaitā, pasargājot no kaitēkļiem un slimībām.

Deviņi piemēroti augi stādīšanai kopā ar tomātiem:

Samtenes - palīdz samazināt sakņu mezglu nematodes, gliemju un tomātu tārpu rašanos un vairošanos.

Burkāni - sašķeļ augsni un ļauj ūdenim,uzturvielām un gaisam piekļūt pie tomātu saknēm.

Ķiploki - stāda ķiploku daiviņas apkārt tomātiem, lai tos pasargātu no zirnekļu ērcītēm.

Pipari - tie abi ir nakteņu dzimtas augi ar līdzīgām prasībām. Stādot abus kopā palīdzēs kaitēkļu atbaidīšanā.

Selerija - stāda, lai nebūtu brīva augsne, jo brīvā sakņu sistēma veicina gaisa tārpu un augsnes mikrobu augšanu un vairošanos.

Sīpoli - ir izteikti asa smarža, ļoti labi atbaida kaitēkļus no mūsu tomātu laukiem.

Baziliks - zirnekļu ērces, laputis, specifiskos tomātu tārpus var viegli atbaidīt ar bazilika izteikto un spēcīgo smaržu.

Gurķu mētra - tā tik tiešām uzlabo kopējo tomāta veselību un pat garšu, tai skaitā, arī atgrūž kaitēkļus un kāpostu tārpus.

Pētersīļi - šis divgadīgais augs piesaista ziedmušas, kas ir viens no svarīgākajiem ekosistēmas uzturētājiem, jo apputeksnē augus, kā arī ēd laputis.

Ja rodas jautājumi, droši komentējiet.

Daļēja informācija tulkota no portāla gardeningabc.blogpost.in

Agrīnās zemeņu šķirnes

WENDY - jauna,2006.gadā Kanādā izveidota šķirne, ogas plati koniskas formas spilgti sarkanā krāsā ar labu aromātu. Vidēji izturīga pret miltrasu, saglabā izlīdzinātu ogu lielumu visu sezonu, bet jānodrošina labi audzēšanas apstākļi, jo sliktāk aug stresa apstākļos. Ļoti agrīna, bet jāpārbauda Latvijas apstākļos. Labas atsauksmes no ASV un Kanādas, var būt perspektīva agrā šķirne!

DAROYAL - franču selekcijas šķirne ar spīdīgām, sarkanas krāsas, koniskas formas ogām. Spēcīga sakņu sistēma, augstākas ražas un labāka garša kā Honeoye. Tā kā strauji nogatavojas-ieteicams novākt katru dienu.
Uzrādīja labus rezultātus pirmos gadus audzējot Latvijā. Interesanti, ka 2012.gadā no Daroyal ogām tika novērota neparasti liela sēklu dīgšana (acīmredzot klimatisko laika apstākļu īpatnību dēļ).

RUMBA - jaunā holandiešu selekcijas šķirne, kas ražo vienā laikā ar pazīstamo agrīno šķirni Honeoye, bet dažas dienas vēlāk par Clery. Lapojums tumši zaļš, salīdzinoši garš ziedēšanas periods, laba augļu aizmešanās. Ogas ir spīdīgas, sarkanā krāsā, viegli saldas ražošanas sākumā un ar labāku garšu vēlākā ražas periodā, labi transportējamas, uzglabāšanas laikā nekļūst tik tumšas kā Honeoye un saglabā labo garšu. Ogu forma pirmajām ogām ir gari koniska, bet vēlāk-apaļi koniska. Ražība ir augstāka kā Clery un līdzīga ar Honeoye.Ir mazāk jūtīga pret sala bojājumiem kā Honeoye, ir pirmās pozitīvās atsauksmes arī audzējot tuneļos.

CLERY - jauna itāļu selekcijas šķirne, kas paredzēta audzēšanai Ziemeļeiropā. Ogas koniskas formas, saglabā spīdumu arī pēc ilgstošas uzglabāšanas. Ražība līdzīga šķirnei Elsanta, ir izveidota no šīs šķirnes brīvās apputes ceļā. Augsts 1.šķiras ogu iznākums, salīdzinoši izturīga pret slimībām, labi aug dažādās augsnēs, labi pirmie rezultāti Polijā. Ogas aromātiskas, saldas ar nedaudz specifisku, interesantu garšu.

FLAIR - Nīderlandes selekcijas 2003.gada šķirne, 1-2 dienas agrāka par HONEOYE, 7-10 dienas agrāka par ELSANTA, ogas spilgti sarkanas, nogatavojoties kļūst tumšākas, izteikti koniskas formas, ļoti laba garša, nav ieņēmīga pret miltrasu. Ieteicams stādus profilaktiski kodināt pirms stādīšanas pret "Phytoptora Cactorium".

ZEFYR (Sephyr)- Ogas- lielas, viegli koniskas, nedaudz saplacinātas, daļa neregulāras, spilgti sarkanā krāsā. Stingrība vidēja līdz laba. Garšīgas, ar ļoti labu saldu garšu, vairāk piemērotas patēriņam svaigā veidā. Īpašības- ogas ienākas agri. Cers spēcīgs. Labi veido stīgas. Izaudzēta Dānijā, krustojot šķirnes „Valentine” un „Dubdhal”. Veselība- šķirne ražīga, ziemcietīga, samērā izturīga pret vītēm. Apmierinoša izturība pret pelēko puvi, vidēji izturīga pret miltrasu.!!! Ieteicams stādīt auglīgā augsnē ar augstu trūdvielu saturu. Var izmantot ražas steidzināšanai zem seguma. Karstā laikā ogas var kļūt mīkstas.

Raksts ar bildēm - ŠEIT

Kā ar dabīgiem paņēmieniem pasargāt augus no slimībām?

Kā ar dabīgiem paņēmieniem sekmēt augu labāku augšanu, pasargāt tos no slimībām un kaitēkļiem?

Ļoti labs paņēmiens ir – jauktie stādījumi.

Jauktie stādījumi jāplāno laicīgi ik gadu. Ja to nav iespējams izdarīt, vēlams, mainīt augsni vai intensīvi izmantot selderātu sēšanu zemes struktūras atjaunošanai.

Kāpostus uz vienas vietas nav ieteicams stādīt 3 gadus, tāpēc tos labi mainīt ar zemenēm. Pēc redīsiem nav ieteicams stādīt kāpostus.

Jaukto stādījumu piemēri: 
Kukurūza + Gurķis + pupiņas + agrie kāposti + samtenes/kreses.
Salāti ar bietēm + tomāti + redīsi.

Brīnumlīdzeklis - ķiploks!

Brīnumlīdzeklis - ķiploks!

Tautas medicīnā ķiplokus iekšķīgi lieto pret saaukstēšanos, malārijas, reimatisma, podagras, cingas un vēdera pūšanās gadījumā, ārīgi – pret psoriāzi, migrēnu, kārpām un matu izkrišanu.

Zinātniskā literatūrā dati par to, ka cilvēki, kuri regulāri lieto ķiplokus, retāk slimo ar vēzi. Tos var izmantot par profilaktisku līdzekli pret kuņğa, resnās zarnas vēzi, kā arī izmantot ādas vēža ārstēšanā. 
Ķiploka aktīvās vielas aizsargā šūnas no ğenētiskiem bojājumiem, ar ko saistīta onkoloğisku slimību attīstība, turklāt tās nomāc vēža šūnu veidošanos, sekmē to uzsūkšanos. Šādu darbību uz audzēju šūnām skaidro ar to,ka tas veicina veselo audu šūnu dzīvības procesus un samazina vēzi izraisošo faktoru iedarbību.

Allicīna iedarbīgums mazinās jau stundu pēc ķiploku notīrīšanas un sasmalcināšanas, tāpēc arī ķiploku tablešu lietošana ir mazāk efektīva nekā svaigu ķiploku izmantošana uzturā. Lai mazinātu specifisko, daudziem nepatīkamo smaržu un iespējamo kuņģa gļotādas kairinājumu, sīki sasmalcinātas daiviņas sajauc ar biezpienu, kefīru vai citu skābpiena produktu.

Ar ko sākt?

Ar ko sākt, lai iekārtotu savu organisko dārzu?

1. Dobes dārzā ļoti apsvērti un apdomīgi ir jāizplāno, jo pēc ierīkošanas vairs netiek aiztiktas un mainītas. Tas traucē dabīgai mikroflorai attīstīties.

2. Iezīmē dobju formu. Dobe ar roku brīvi jāaizsniedz no abām pusēm līdz vidum.

3. Dobes, uz kurām tuvākajā laikā nekas netiks sēts un stādīts noklāj ar kartonu, mulču, sēj zaļmēslojumu, lai saglabātu mitrumu zemei. 2-3 nedēļas pirms pamatkultūras stādīšanas zaļmēslojumu nogriež un atstāj sakapātus, lai trūd.

4. Izveidotajās dobēs sēj un stāda iecerēto. Mulčē 1cm, kad dēsti no sēklas pacēlušies stingri, mulču klāj ne mazāk kā 5cm.

5. Pēc ražas novākšanas sēj selderātus.

Zeme ne brīdi nevar būt plika, arī ziemā!!!

Zaļmēslojumu nedrīkst sēt pirms un pēc radniecīgām kultūrām, jo no zemes uzņem tās pašas vielas un slimības. 

Jāplāno, ko pēc esošās kultūras sēsi nākamgad vai aiznākamgad, jo arī var pārņemt dažādas slimības un augsne vairs arī nebūs tik bagātīga. Slimības kavē vai pat vispār apstādina veselu un normālu augļu veidošanos un ražas bagātību.