Zaļmēslojumam izmantojamie augi, to iedarbība

Ko iegūstam audzējot zaļmēslojumu? Ekoloģiski tīru pārtiku, vismaz savā mazdārziņā. Barības vielām bagātu, veselu augsni un ar laiku arī vidi apkārt. Atjaunojam dabas vienotību. 

Zaļmēslojumu nedrīgst sēt līdz un pēc radnieciskām kultūraugiem - tas ir tāpat, kā ievērojot augseku. Vienā laukā vairākus gadus pēc kārtas audzējot radniecīgus augus, savairojas viena veida patogēni. Ir jāplāno – ko pēc esošās kultūras plānojam sēt nākamajā gadā, un kurš starpaugs - zaļmēslojums palīdzēs sagatavot augsni nākamam gadam.

Rudzi - sakņu izdalījumi dezinficē augsni un ierobežo vairāku patogēno mikroorganismu sugu (tostarp krustziežu augoņu ierosinātāju) attīstību, nomāc nezāles, dziļā sakņu sistēma labi izceļ barības vielas ja tiek uzrušināta augsnes virskārta ne dziļāk par 10-15 cm vai tiek frēzēta.  Bet ir jāņem vērā- rudzos pārziemo un nākamgad savairojas kailgliemeži,  uz saknēm mīl mieloties drātstārpi.

Griķi - tie nav radniecīgi daudziem no tradicionāli audzētajiem kultūraugiem. Ir pieticīgi, siltumā diezgan ātri attīstās, to saknes spēj piekļūt grūtāk šķīstošajiem savienojumiem. Tiek ieteikts  griķus zaļmēslojumam sēt vasarā, lai pēc 6–8 nedēļām, kad augi izveidojuši pamatīgu masu un nomākuši nezāles, varētu sagatavot augsni. Labi izmantot ziemāju sējai. Svarīgi ir neļaut griķiem izveidot sēklas. 

Facēlija – piesaista bites (mednesis), uztur fosforu , kāliju. Aizkavē nezāles, patogēno sēnīšu attīstību. Balansē zemes skābumu. Tāpat kā griķiem- nav radniecīgs daudziem no tradicionāli audzētajiem kultūraugiem, tātad var izmantot nesekojot augsekas principiem. Labs priekšaugs krustziežiem.  

Puiņas, zirņi - pupu augi dod lielu zaļo masu, pašos pākšaugos ir daudz  proteīna, no kura pēc mineralizācijas atbrīvojas slāpeklis. Saknes uzirdina augsni. Labi nosedz augsnes virskārtu ar lapām tā nomācot nezāles, kā arī novēršot augsnes sablīvēšanos un izžūšanu. Audzēšanas periods ir visai īss, ap sešām nedēļām, tātad vēl var pagūt izaudzēt un novākt ražu. Mazdārziņos bieži nav vietas dot tik lielas platības šai dzimtai, bet to var risināt organizējot jauktos stādījumus (skat iepriekšējo tēmu ŠEIT)

Lupīnas  - ļoti tuvs trūdēšanas laikā kūtsmēslojumam, pēc mineralizācijas atbrīvojas slāpeklis.  Veido lielu zaļo masu. Plašāk izmanto viengadīgās lupīnas: dzeltenā, šaurlapu un baltā lupīna. Zaļmēslojumam var audzēt arī daudzgadīgo lupīnu. Spēcīgi attīstīta sakņu sistēma- līdz 2 m. Visīsākais veģetācijas periods ir šaurlapu lupīnai, garāks - dzeltenajai, visgarākais - baltajai lupīnai. Pirmo reizi pļauj ziedēšanas laikā, bet otro reizi - pirms sala iestāšanās.

Agrīnais sarkanais āboliņš – tam ir liela nozīme trūdvielu satura palielināšanā augsnē. Zaļmēslojumam izmanto agrīno āboliņu. Ir labākie priekšaugi ziemāju un vasarāju labībām, rušināmaugiem un liniem. Piesaita bites (mednesis), aizsargā no kodēm, irdina augsni. Labs maisījumos ar viengadīgo aireni. Jauki iesēt ābeļu dārzā.

Eļļas rutki  - plaši izmanto augsnes dezinfekcijai, tā dēvētajai biofumigācijai. Ierobežo biešu cistu nematodi, bet, sējot pēc 1. augusta, efekts ir zems, jo nemīl salu un apstājas attīstībā. Laikus iesēti eļļas rutki veido līdz 8 t/ha sausnas un labi piesaista augsnes slāpekli. Zaļā masa ir bagāta ar slāpekli, kas uzkrājas augu atliekās, tādējādi nenotiek barības vielu izskalošanās.

Baltās sinepes - uztur fosforu , kāliju, sēru. Ir labs augsnes dezinfekcijai, apkaro nematodes, atbaida drātstārpu, kolorādo vaboli (pēc kartupeļu stādu izdīkšanas sēj klāt vai lauka malās un rinstarpēs).  Kā starpkultūra labi mazina labību monokultūru negatīvo ietekmi. Labs pēcaugs augustā novāktām kultūrām, jo zaļmēslojumam var sēt līdz septembra sākumam- izturīgs pret salnām. Bet ir jāņem vērā -tās slikti aug blīvās, smagās, mitrās māla augsnēs. Tomēr kāpostaugus audzē teju katrā mazdārziņā, bet, ja zeme ir piesārņota ar krustziežu sakņu augoņiem, eļļas rutku un sinepju zaļmēslojums nav ieteicams.

Samtenes - izmanto pret sakņu pangu nematodi. Visefektīvākās ir zemās šķirnes-  efekts saglabājas vairākus gadus. Citas samteņu sugas uzlabo augsnes struktūru, bet pret nematodēm ir mazefektīvas. Sakņu pangu nematodes uz samtenēm nevairojas, savukārt intensīvi vairojas Trichodorus sugu nematodes. Neļauj vairoties drātstārpam.  Atbiedē kāpostu balteni un tam līdzīgos. Bet jāņem vērā- gliemežiem ļoti garšo samtenes, bet savukāt tie nepacieš pētersīļi un seleriju. Tāds savienojums dod iespēju veidot jaukas jauktā stādījuma dobes.

Lielākais vēlamais rezultāts no zaļmēslojuma ir sākoties trūdēšanas procesiem, jo tad izdalās vairākas ķīmiskās vielas, kuras iznīcina slimību ierosinātājus un pat nematodes. Tādēļ nopļaujot zaļo masu nav ieteicams nest prom no dobes vai lauka. Augi attīra augsni arī tad, ja tos vienkārši atstāj augsnē  kā mulču un trūdēšana norisinās mazāk intensīvi vairāku mēnešu laikā. Mazdārziņā dobi rudenī var apsegt ar plēvi.  Trūdēšanas laikā augsnes temperatūra zem plēves parasti paaugstinās un tādējādi tiek iznīcināta daļa nezāļu sēklu.

Mazdārziņos augsnes uzlabošanai zaļmēslojuma lomu var sniegt arī kultūraugi savienoti vienā dobē. Kā iepriekš tika minēts pie samtenēm - gliemežiem ļoti garšo samtenes, bet savukāt tie nepacieš pētersīļi un seleriju. Tad kādēļ visas šīs 3-4 kultūras nesavienotu vienā skaistā dobē. Bet par to citreiz.

Skaties arī iepriekšējo tēmu - Zaļmēslojums, tā nozīme - ŠEIT

Nav komentāru

Komentēt